Neskatoties uz to, ka Zalcburga piedāvā pati daudz skatāmu vietu, tomēr izvēlējāmies ceļot uz Halštati pa ceļam izbaudot kalnus un apskatot 3 ceļā esošos ezerus. Ceļojums pat nelikās pārāk garšs- tik kādi pāris simts kilometri.
Jā, 3 km no pilsētas atradās iespēja uzpidīt autogāzi un atkal "esam zirgā". Arī hosteļa numuriņi ir tik komfortabli, ka deva pilnu iespēju atpūsties pēc iepriekšējās dienas garā brauciena.
Šādu bildi mēs noķērām gandrīz pie pašas degvielas uzpildes stacijas. Es nodomāju- vai šie cilvēki, kuru mājas te redzam, cieš no tā, ka atrodas pie benzīntanka? Mums ir tūrista skatījums..
Braucam!-
Miniatūra pilsētiņa. Kā tāda glezna muzejā. Pilsētiņu droši vien var apstaigāt ar kājām 10 minūšu laikā. Autobraucējus te neielielaiž. Ja sadomājat braukt ar auto, rēķinaties, ka iekšā netiksiet un arī navigators teiks, ka tā ir slēgtā zona. Tomēr mašīnu var nolikt virs Halštates bezmaksas autostāvvietā. To uzreiz tā neireaudzīsiet, jo atrodas tuneļa vidū, kā tāds balkons ar skatu uz pilsētu un ezeru. Nezinu kā ir vasarā, bet ziemā te novietot auto nebija nemazāko problēmu. Jā, pa ezeru kursē kuģītis un es pamanīju, ka tūristi, kas te atbrauc uz nakšņošanu kādā no viesnīcām te ierodas ar kuģīti no līdzās esošās pilsētas. Var piebraukt arī tā.
Pilsētiņa tiesām ir kā muzeja eksponāts. un starp 3 pilsētā manītām automašīnām viena bija policijas. Staigājot pa šaurajām ieliņām rodas pārdomas par to, ka klaustrofobijas slimniekiem te var rasties problēmas. Jā, internetā redzamās bildes ir izsaldinātas fotošopā un realitāte ir mazliet savādāka un tomēr atbraukt te ir vērts. Varat uzklikšķināt uz Halštates vārdā (šī daļas apakšvirsrakstā) iekļauto linku un varat palasīties ko vēl piedāvā šī apkārtne. Vasarā.
Virs autobraucējiem slēgtās Halštates atrodas bezmaksas autostāvvieta, bet pie tās- gandrīz iebūvēts ūdenskritums. Kad to izkadrē, izskatās pietiekoši skaists, bet tomēr tas ir iebūvēts starp mājām, autoceļu, autostāvvietu..
Ahensee ezers. Parasti pieminēts dēļ ekstra tīra ūdens. Mums tā bija skaista bilde. Bet arī ziemā te no ūdens līda akvalangisti. Te būtu ko redzēt! Der padomāt...
Braucam atpakaļ. Krēslo.
To atstājām uz "pēc tam". Vienkārši tamdēļ, ka šajā brauciena mūsu prioritāte bija daba. Brauciena laikā arī sapratām, ka vakarā mazās Austrijas pilsētiņas atdzīvojas īpaši. Visas mājas apgaismotas, gājēju ielas pilnas ar lampiņām, murmuļo tūristu upes un vizuļo neskaitāmie veikaliņi. Tur ir sava neizsakāmā burvība. Skaists, ņirbošs un atpūtinošs vakars. Pa dienu daudz redzēts. Daudz iespaidu. Vakarīgā Zalcburga iederas šajā dabas tēlu galerijā..
Lai gan Zalcburga ir arī vieta, kur var redzēt muzejus, arhitektūru ar tās vēsturi. Te dzimis Mocarts, uzņemta filma "Mūzikas skaņas" utt. Jā, vasarā netālu no Zalcburgas pieejama arī Verfenas ala. Bet par to visu varat lasīt tūrisma saitos. Piemēram šeit. Mēs šoreiz to visu izlaidām. Arī tā ir Austrijas savdabība- ar katru atsevišķo tās stūrīti ir pietiekami, lai iegūtu kaut ko skaistu un vērtīgu. Ja nesalst...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru